Pasīvā māja Pasīvā māja ir ēka, kurā cauru gadu neatkarīgi no temperatūras svārstībām ārējā vidē tiek nodrošināts komfortabls iekštelpu klimats. Tās veidotas pēc termosa pudeles principa ar īpaši efektīvu siltumizolācijas un modernu aprīkojumu, lai iespējami daudz no telpās esošā siltuma saglabātu un izmantotu. Eiropā izstrādātais pasīvo māju standarts paredz virkni parametru, kas ekspluatācija nosaka, vai patiešām uzbūvētais apjoms atbilst kategorijai „pasīvā māja”. Standarti ir sekojoši: 1) Siltumenerģijas patēriņam apkurei gadā jābūt <15 kWh/m2, vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei Latvijā ir 150-220 kWh/m2 gadā; 2) Ēkas kopējais enerģijas patēriņš (telpu apsilde, siltā ūdens ražošana, elektrības patēriņš) drīkst būt ne lielāks par 120 kWh/m2 gadā; 3) Piespiedu ventilācijas sistēmas siltuma efektivitātei jābūt >75%, turklāt jāstrādā rekuperācijas režīmā. 4) Mājas ārējo konstrukciju siltuma caurlaidība U<0,15 W (m2*K). 5) Stiklojuma siltuma caurlaidība U<0,8 W (m2*K). Kā sasniegt tik augstus enerģijas ekonomijas rādītājus? Eiropā ir definēti vispārējie būvnieciskie risinājumi: - Konstrukciju izveidei jāizmanto materiāli ar iespējami augstu siltuma izolācijas koeficientu. - Ieplūdes/izplūdes ventilācijas sistēma jāaprīko ar rekuperatoriem, kas atdzesē izplūstošo gaisu un atgūto siltumu izmanto ēkas apsildei. - Jāizmanto konkrētajā reģionā pieejamie alternatīvās enerģijas resursi – saules, vēja, termālie. - Elektroenerģijas lietošanai ir jābūt optimālai. Pasīvā mājā Jūs papildus ietaupāt līdz pat 90% no esošo dzīvojamo māju vidējām enerģijas izmaksām, turklāt neietekmējot mājas ārējo izskatu. Būvējot atbilstoši pasīvās mājas standartam, apkurei Jūs varat rēķināties ar ne vairāk kā 1,5l naftas produktu vai 1,5m3 dabas gāzes patēriņu uz 1m2 gadā.